Eiropas Savienības valstis pēc paplašināšanās, attīstās vai grimst? Atbilde neiepriecinās, jo pēc Eiropas Savienības paplašināšanās, Eiropas vidusmēra iedzīvotāji ir kļuvuši nabadzīgāki. Pēdējie Eurostat statistikas dati liecina, ka 124,5 miljoni cilvēku jeb 24,8% Eiropas iedzīvotāju atradās uz nabadzības robežas vai sociālās atstumtības robežas. Piemēram, Latvijā nabadzībai ir pakļauti aptuveni 35% iedzīvotāju. Vēl vairāk nabadzīgu cilvēku, pēc Eiropas standartiem, dzīvo Bulgārija – 43,6%.

Neskatoties uz to, ka Eiropas komisija deklarē cīņu ar nabadzību, sociāli atstumto cilvēku skaits turpina pieaugt. Piemēram, 2008. gadā to skaits bija 116,6 miljoni cilvēku jeb 23,7%, tajā pašā laikā 2011. gadā, to jau bija 119,6 miljoni cilvēku jeb 24,3%, bet vēl vienu gadu vēlāk to skaits bija palielinājies par 0,5%.

Starp citu, daudzi uzskata, ka Eiropā labi ir būt pensionāram. Daļēji tā tas arī ir. Dažās valstīs pensija ir 70% no darba algas, bet līdz tai ir jānodzīvo. Tagad daudzas valstis ir metušās pacelt pensionēšanās vecumu, piemēram, pirms neilga laika Vācijā pensionēšanās vecumu pacēla līdz 67 gadiem, bet Lielbritānijā līdz 68 gadiem. Par pensionēšanās vecumu pacelšanu sprieda arī Itālija.

Novērtēt dzīves līmeni valstī pēc algas un pensiju līmeņa – nav korekti. Tas ir tāpēc, ka produkti kādā no valstīm var maksāt dārgāk, bet citā valstī benzīna cena var būt par 20 – 30% augstāka nekā pie kaimiņiem. Kādā no valstīm pusdienas var ieturēt par 15 eiro, bet citā valstī – par 4 eiro. Ziemeļu valstīs komunālie maksājumi būs daudz augstāki, nekā dienvidu valstīs. Tāpēc, pacentīsimies novērtēt dzīves līmeni pēc tā, cik naudas mēs relatīvi tērējam pārtikas iegādei. Liels daudzums cilvēku, visās valstīs, ēd, vairāk vai mazāk vienādus ēdienus un pērk aptuveni līdzīgus produktu komplektus.

Reitingā pirmo vietu ieņem viena no bagātākajām valstīm Luksemburga, otrajā vietā atrodas Lielbritānija un trešo vietu ieņem Šveice. Līderu skaitā ir iekļuvušas tādas Ziemeļeiropas un Centrālās Eiropas valstis kā Dānija, Norvēģija, Vācija un Austrija. Francija ieņem 17. vietu, Itālija 19. vietu. Visvairāk naudas, savas ikdienišķās maizes iegādei no visas kopējās naudas summas tērē Lietuva – 33,7% un Rumānija – 41,9%.

Raksta nobeigumā, gribam jums sniegt mazu ieskatu, ko nozīmē nabadzība Eiropas līmenī. Termins “sociālā nabadzība” tiek pielietots tiem iedzīvotājiem, kuri nevar sev atļauties vismaz četrus no zemāk minētajiem deviņiem punktiem:

  • Nav spējīgi laicīgi nomaksāt īres maksu, hipotekāro kredītu vai arī komunālos maksājumus.
  • Nav spējīgs mājās uzturēt nepieciešamo siltuma daudzumu.
  • Nav gatavs neparedzētiem naudas izdevumiem.
  • Nav spējīgs savā ēdienkartē, katru otro dienu, iekļaut gaļas produktus, zivju produktus vai citus olbaltumvielu ekvivalentus.
  • Nav spējīgs pavadīt vienas nedēļas atvaļinājumu ārpus mājām.
  • Nav spējīgs apmaksāt savas personīgās mašīnas izmantošanu.
  • Nav spējīgs iegādāties veļas mašīnu.
  • Nav spējīgs iegādāties krāsaino televizoru.
  • Nav spējīgs apmaksāt telefona rēķinu, tai skaitā arī rēķinus par mobilo telefonu.