Mazs pētījums un neliela salīdzināšana

Daudzas, bagātās Eiropas Savienības valstis izsaka neapmierinātību, ar imigrācijas politiku. Tās uzskata, ka ir jāpārtrauc barot nabadzīgo valstu kaimiņus, ka nevajag tos ielaist valstī un pieņemt darbā. Nav izslēgts, ka kādreiz šis jautājums tiks pacelts un risināts vēl daudz nopietnākā līmenī, nekā tas notiek šobrīd. Tātad, var pienākt tādi laiki, ka katram valsts iedzīvotājam, būs jāpaliek dzīvot un strādāt savā valstī. Mēs nolēmām salīdzināt, kāds dzīves līmenis ir dažādās Eiropas valstīs, kurās valstīs ir dzīvot labāk un kurās, ne visai labi.

Netici savām acīm

Tūristi, kuri ceļo pa Eiropu zina. Ka dzīves līmenis, ceļu kvalitāte un cenas veikalos, katrā valstī ir atšķirīgas, pareizi jāsaka – būtiski atšķirīgas. Piemēram, autobānis, salīdzinoši nabadzīgajā Ungārijā kvalitātes ziņā ir daudz labāks, nekā daudz bagātākajā Austrijā. Kur varētu slēpties iemesla? Ungārija, salīdzinoši nesen pievienojās Eiropas Savienībai, tātad, tas nozīmē, ka šis ceļš ir daudz jaunāks, nekā Austrijā.

Vēl viens salīdzinājums. Ceļš Krētā, kurš vijas caur kalniem ir vienkārši ideāls. Ja jūs braucat pa to, tad rodas jautājums, kā tik nabadzīga valsts var atļauties sev tādu celtniecību? Izrādās, ka to uzbūvēja faktiski uzreiz pēc valsts iestāšanās NATO, lai varētu pārvietot armiju un ne jau par Grieķijas naudu. Izrādās, ka aiz spoža papīra slēpjas ne visai labs pildījums. Tāpēc, mēs centīsimies vadīties pēc statistikas ziņām.

Galvaspilsēta – tā ir galvaspilsēta pat Eiropas Savienībā

Neskatoties uz to, ka visu Eiropas ekonomiku uz saviem pleciem velk tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija (kura vairs to nedarīs), Francija un Itālija, dzīvot un strādāt, izskatās, ka vislabāk ir Beļģijā. Statistika liecina, ka visaugstāk apmaksātā stundas likme Eiropas Savienības valstu vidū, ir fiksēta tieši šajā valstī – 39,30 eiro stundā. Tas nevienā nerada izbrīnu, jo faktiski Brisele, ir Eiropas Savienības galvaspilsēta.

Rādītāji Beļģijā, ir gandrīz divas reizes augstāki par Eiropas Savienības vidējo darba apmaksu – 23,10 eiro stundā, kura piedevām vēl ir ļoti svārstīga un dažādos reģionos var būt ļoti atšķirīga, no 3,5 līdz 39,3 eiro stundā. Tātad, apmaksas līmenis atšķiras vairāk nekā 11 reizes!

Aiz Beļģijas, valstis, kuras maksā vislabāk ir ierindojušās tādā secībā: Zviedrija – 39,1 eiro, Dānija – 38,6 eiro, Francija – 34,2 eiro, Luksemburga – 33,7 eiro, Nīderlande – 31,1 eiro un Vācija – 30,1 eiro. Vismazāk, viena darba stunda maksā tādas valstīs kā Bulgārija – 3,5 eiro, Rumānija – 4,2 eiro, Lietuva – 5,5 eiro un Latvija – 5,9 eiro.

To, ka Beļģijā dzīvojošajiem ir labi ieņēmumi, apliecina arī naudas uzkrājumu statistika. Beļģijas iedzīvotāji ir bagātāki par citiem, Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo uz katru Beļģijas pavalstnieku pienākas 67 158 eiro. Tas ir Eiropas rekords. Tāds kapitāls ir daudz lielāks nekā Nīderlandes iedzīvotājiem – 61 219 eiro un Luksemburgas iedzīvotājiem – 60 366 eiro, tas manāmi apsteidz francūžus – 41 407 eiro un vāciešus – 38 702 eiro.

Bezdarbs

Bet, augsta vidējā alga valstī, vēl negarantē to, ka visiem valsts iedzīvotājiem ir augsti ieņēmumu. Pēc Eiropas komisijas ziņām, 26 miljoni Eiropas Savienības valstīs ir bezdarbnieki, bet to cilvēku skaits, kuri dzīvo aiz nabadzības robežas ir vairāk nekā 84 miljoni cilvēku. Eksperti apgalvo, ka tie ir oficiāli skaitļi, kuros sev vietu nav atraduši nelegālie migranti, kurus saskaitīt nemaz nav izdevies.

Pat oficiālā statistika bieži vien ir šokējoša, piemēram, Spānijā, katrs ceturtais valsts iedzīvotājs ir bez darba, pēdējos gados Grieķijā, darbu nav spējīgi sameklēt 27,8% iedzīvotāju. Vislielākais bezdarba līmenis ir valstīs, kurās runā vācu valodā – Austrija – 4.9% un Vācijā – 5,1%.