Plāno ieprikšanos ar bērniem

Bērni ir tik ļoti dažādi, kādam patīk veikalā skriet gar produktu vai citu preču plauktiem un izvēlēties sev tīkamās lietas, bet citiem iepirkšanās ir gatavais murgs. Gluži tāpat ir ar vecākiem un garāmgājējiem, nereti nākas satikt vecākus, kuri bērnam neļaus pašam staigāt pa veikalu, bet gluži otrādi ieliks ratos, ja bērns ir mazāks, lai tas vienmēr būtu stiepiena attālumā. Citreiz atkal nākas piedzīvot situācijas, kad bērnam tiek atļauts iepirkties pašam, un tajos brīžos ir ļoti interesanti novērot garāmgājēju reakcijas. Ne reizi vien kāds pūtīs un elsīs, ka jau atkal kāds bērns tiek atstāts bez uzmanības (griglia elettrica).

Bet problēma nav tajā, kā citi skatās uz šīm situācijām, svarīgākais ir padarīt iepirkšanos par jauku un visiem izbaudāmu ģimenes aktivitāti, ja ir izlemts doties iepirkties visiem kopā. Lai izvairītos no pārlieku lielas burzmas, kas bērnam radīs vēlmi skraidīt gar produktu plauktiem vēl jo vairāk nekā tad, ja veikals būtu pustukšs, ir vērts ieplānot savu iepirkšanos kopā savlaicīgāk. Vislabākais laiks, kad to darīt, ir brīžos, kad visi aizņemtie iepirkšanās tīkotāji neiepērkas- tas nenotiek bieži, bet uz to var cerēt darba dienās līdz pieciem pēcpusdienā. Šis ir ideāls laiks, lai iegūtu pēc iespējas patīkamāku pieredzi iepērkoties ar savu jaunu atvasīti. Ja tomēr nav iespējams ieplānot gājienu uz bodi šajā laikā, tad jebkurā dienā pēc pulksten septiņiem var mēģināt spert kāju veikalos. Svarīgākais nosacījums ir izvairīties no brīžiem, kad strādājošie cilvēki iepērkas- uzreiz pēc darba ap pulksten 17:30 vai 18:00 un brīvdienu rītos un pēcpusdienās.

Visiem zināmā patiesība, ka uz veikalu jādodas labi paēdušiem darbojas arī uz bērniem, ja tavs mazais būs atpūties un pabarots, tad visticamāk radīs mazāk neērtību veikalā. Kad runa ir par iepirkšanos ar bērniem, tas nedrīkst būt pārlieku garlaicīgs un garš process, tāpēc jāsagatavo saraksts pirms tam. Saraksta sagatavošana ļaus izvairīties no impulsa pirkumiem un krietni samazinās veikalā pavadīto laiku. Ļoti svarīgs nosacījums ir saraksta izveidē iesaistīt arī bērnu, jo tas radīs sava veida izklaidi piastra per panini, ka veikalā ir jāatrod un jāizvēlas tie produkti, kuri iepriekš tika ielikti sarakstā. Vēl labāka metode ir ļaut bērnam izveidot pašam savu sarakstu, vai nu uz papīra, ja tā ir patīkamāk, vai arī to var darīt telefonā, izmantojot mūsdienās tik plaši izplatītās aplikācijas.

Ikviens vecāks zina, kā viņa bērns reaģē iepērkoties, tāpēc ir ļoti svarīgi sagatavoties tam; pirms došanās ir jānosaka sev pašiem noteikumi un jāieplāno iepirkšanās laiks, lai bērns nebūtu pārāk noguris pēc tam. Mājās jāpārrunā sava veida noteikumi, ka iepērkoties izvēlēsimies konkrētas lietas un neko citu, kā arī jāizskaidro bērnam, ko no viņa sagaidi. Piemēram, ka bērns drīkst palīdzēt ielikt lietas tavā grozā, bet nav atļauts vienam pašam doties uz citu veikala pusi, kur viņu nav iespējams saskatīt.

Vienmēr ir jābūt soli priekšā- no mājām jāpaņem lietas, kas bērnu izklaidēs, ja veikala apmeklējums būs “galīgi pieriebies”. Tās varbūt mīļākās rotaļlietas, grāmata vai kāda spēle, bet galvenais lai tā tiešām mums ir līdzi. Visbeidzot pirms var sākt iepirkšanos bērnam ir godīgi jāpasaka, cik ilga iepirkšanās tiek plānota, jo tad izvairīsimies no jautājuma, vai vēl ilgi. Bērniem ir svarīgi zināt, cik ilgi viņiem ir jāgaida līdz iepirkšanās būs galā.

Eiropu un tūrisms

Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna ūdeņi sauc par Eiropu. Eiropa ir sinonīms vārdiem civilizācija, izglītība, kultūra, zinātne un māksla. 10,5 miljonu kvadrātmetru lielā teritorijā ir izvietojušās 43 valstis, kurās, kopā dzīvo aptuveni 830 miljoni cilvēku, tā ir gandrīz 1/8 daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Nav brīnums, ka pateicoties tādām “starta pozīcijām”, Eiropa gandrīz vai “plīst pušu” no daudzveidīgajām kultūras vērtībām: arhitektūras un vēsturiskajiem pieminekļiem, apbrīnas vērtām gleznām un skulptūrām, reliģijas relikvijām un no visa tā, ko cilvēce ir radījusi daudzu gadsimtu garumā, kamēr vien ir dzīvojusi uz Eiropai piederošām zemēm.

Eiropa un tūrisms – ceļot pa Eiropu, nozīmē apskatīties krāšņu, pilsētu un kūrortu, buķeti. Ja runājam par atpūtas veidiem, tad jāsaka, ka diez vai uz pasaules ir tāda nodarbe, kuru nebūtu iespējams sameklēt šajā reģionā: gribi laiski pavadīt laiku pludmalē – dodies uz Itāliju, Spāniju vai Bulgāriju…Eiropa ir spējīga uzņemt ne tikai tūristus, bet ir spējīga uzņemt tūristu – saules mīļotāju armijas! Ja jūsu sirdij ir tuvākas ekskursijas, tad taisnais ceļš ved uz Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, bet ja gribat sameklēt garīgo barību, tad dodieties uz Grieķiju, Bulgāriju, Itāliju…bet, ja gribat mesties aktīvas atpūtas virpulī, dodieties Ibizu, Monte – Karlo. Galvenais, lai ir vēlēšanās, bet vieta, kur realizēt šo vēlēšanos, noteikti atradīsies.

Eiropu parasti iedala Ziemeļeiropā un Dienvideiropā, Austrumeiropā un Rietumeiropā, kā arī Centrālajā Eiropā. Šis sadalījums ir samērā nosacīts, bet neskatoties uz to, te spēkā stājas gan ģeogrāfiskie, gan politiskie faktori. Dažas valstis, atkarībā no tās uzskatiem, tiek pieskaitītas pie dažādiem Eiropas reģioniem.

Eiropas valstis

Austrija, Albānija, Andora, Baltkrievija, Beļģija, Bulgārija Bosnija un Hercegovina, Vatikāna, Lielbritānija, Ungārija, Vācija, Grieķija, Dānija, Īrija, Islande, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Maķedonija, Malta, Moldova, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Krievija, Rumānija, San – Marino, Ziemeļu Kipra, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina, Zviedrija, Francija, Horvātija, Melngalve, Čehija, Somija, Šveice, Igaunija.

Uz kuru valsti lai dodas?

Kādi ir plusi ceļojot pa Eiropu? Eiropa ir slavena ne tikai ar savu brīvā laika pavadīšanas iespējām, bet arī labi attīstītu infrastruktūru, daudzveidīgiem klimatiskiem apstākļiem, lieliskām pludmalēm kuras ir piemērotas visām vecuma grupām – gan maziem bērniem, gan padzīvojušiem cilvēkiem, daudzveidīgu kultūru un plašu pasaules jēdzienu.

Eiropa ir tik daudzveidīga, ka jebkurš tūrists būs spējīgs atrast sev vajadzīgo atpūtas virzienu. Piemēram, Portugāle, Grieķija un Krēta sagaidīs jūs ar siltu jūru, lieliskām dienvidu pludmalēm un karstu dvašu, tie, kuri grib izbaudīt, apskatīt plašās teritorijas un auglīgās zemes, var doties uz Ukrainu, bet uz Baltijas valstīm var doties tie, kuri grib izbaudīt Baltijas jūras gleznaino piekrasti un vārdos neizsakāmu, dabas skaistumu.

  • Ziemeļeiropa vai Skandināvijas valstis – Norvēģija , Somija, Zviedrija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva un Igaunija.
  • Austrumeiropas valstis – Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Bulgārija, Rumānija, Krievija.
  • Rietumeiropas valstis – Īrija, Lielbritānija, Vācija, Francija, Luksemburga, Lihtenšteina, Beļģija.
  • Centrālās Eiropas valstis – Austrija, Šveice, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija.
  • Dienvideiropas valstis – Portugāle, Spānija, Andora, Monako, Itālija, Vatikāna, San – Marino, Grieķija, Malta, Kipra, Ziemeļu Kipra, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Serbija, Slovēnija, Horvātija, Melngalve.