
Plāno ieprikšanos ar bērniem
Bērni ir tik ļoti dažādi, kādam patīk veikalā skriet gar produktu vai citu preču plauktiem un izvēlēties sev tīkamās lietas, bet citiem iepirkšanās ir gatavais murgs. Gluži tāpat ir ar vecākiem un garāmgājējiem, nereti nākas satikt vecākus, kuri bērnam neļaus pašam staigāt pa veikalu, bet gluži otrādi ieliks ratos, ja bērns ir mazāks, lai tas vienmēr būtu stiepiena attālumā. Citreiz atkal nākas piedzīvot situācijas, kad bērnam tiek atļauts iepirkties pašam, un tajos brīžos ir ļoti interesanti novērot garāmgājēju reakcijas. Ne reizi vien kāds pūtīs un elsīs, ka jau atkal kāds bērns tiek atstāts bez uzmanības (griglia elettrica).
Bet problēma nav tajā, kā citi skatās uz šīm situācijām, svarīgākais ir padarīt iepirkšanos par jauku un visiem izbaudāmu ģimenes aktivitāti, ja ir izlemts doties iepirkties visiem kopā. Lai izvairītos no pārlieku lielas burzmas, kas bērnam radīs vēlmi skraidīt gar produktu plauktiem vēl jo vairāk nekā tad, ja veikals būtu pustukšs, ir vērts ieplānot savu iepirkšanos kopā savlaicīgāk. Vislabākais laiks, kad to darīt, ir brīžos, kad visi aizņemtie iepirkšanās tīkotāji neiepērkas- tas nenotiek bieži, bet uz to var cerēt darba dienās līdz pieciem pēcpusdienā. Šis ir ideāls laiks, lai iegūtu pēc iespējas patīkamāku pieredzi iepērkoties ar savu jaunu atvasīti. Ja tomēr nav iespējams ieplānot gājienu uz bodi šajā laikā, tad jebkurā dienā pēc pulksten septiņiem var mēģināt spert kāju veikalos. Svarīgākais nosacījums ir izvairīties no brīžiem, kad strādājošie cilvēki iepērkas- uzreiz pēc darba ap pulksten 17:30 vai 18:00 un brīvdienu rītos un pēcpusdienās.
Visiem zināmā patiesība, ka uz veikalu jādodas labi paēdušiem darbojas arī uz bērniem, ja tavs mazais būs atpūties un pabarots, tad visticamāk radīs mazāk neērtību veikalā. Kad runa ir par iepirkšanos ar bērniem, tas nedrīkst būt pārlieku garlaicīgs un garš process, tāpēc jāsagatavo saraksts pirms tam. Saraksta sagatavošana ļaus izvairīties no impulsa pirkumiem un krietni samazinās veikalā pavadīto laiku. Ļoti svarīgs nosacījums ir saraksta izveidē iesaistīt arī bērnu, jo tas radīs sava veida izklaidi piastra per panini, ka veikalā ir jāatrod un jāizvēlas tie produkti, kuri iepriekš tika ielikti sarakstā. Vēl labāka metode ir ļaut bērnam izveidot pašam savu sarakstu, vai nu uz papīra, ja tā ir patīkamāk, vai arī to var darīt telefonā, izmantojot mūsdienās tik plaši izplatītās aplikācijas.
Ikviens vecāks zina, kā viņa bērns reaģē iepērkoties, tāpēc ir ļoti svarīgi sagatavoties tam; pirms došanās ir jānosaka sev pašiem noteikumi un jāieplāno iepirkšanās laiks, lai bērns nebūtu pārāk noguris pēc tam. Mājās jāpārrunā sava veida noteikumi, ka iepērkoties izvēlēsimies konkrētas lietas un neko citu, kā arī jāizskaidro bērnam, ko no viņa sagaidi. Piemēram, ka bērns drīkst palīdzēt ielikt lietas tavā grozā, bet nav atļauts vienam pašam doties uz citu veikala pusi, kur viņu nav iespējams saskatīt.
Vienmēr ir jābūt soli priekšā- no mājām jāpaņem lietas, kas bērnu izklaidēs, ja veikala apmeklējums būs “galīgi pieriebies”. Tās varbūt mīļākās rotaļlietas, grāmata vai kāda spēle, bet galvenais lai tā tiešām mums ir līdzi. Visbeidzot pirms var sākt iepirkšanos bērnam ir godīgi jāpasaka, cik ilga iepirkšanās tiek plānota, jo tad izvairīsimies no jautājuma, vai vēl ilgi. Bērniem ir svarīgi zināt, cik ilgi viņiem ir jāgaida līdz iepirkšanās būs galā.

Eiropu un tūrisms
Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna ūdeņi sauc par Eiropu. Eiropa ir sinonīms vārdiem civilizācija, izglītība, kultūra, zinātne un māksla. 10,5 miljonu kvadrātmetru lielā teritorijā ir izvietojušās 43 valstis, kurās, kopā dzīvo aptuveni 830 miljoni cilvēku, tā ir gandrīz 1/8 daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Nav brīnums, ka pateicoties tādām “starta pozīcijām”, Eiropa gandrīz vai “plīst pušu” no daudzveidīgajām kultūras vērtībām: arhitektūras un vēsturiskajiem pieminekļiem, apbrīnas vērtām gleznām un skulptūrām, reliģijas relikvijām un no visa tā, ko cilvēce ir radījusi daudzu gadsimtu garumā, kamēr vien ir dzīvojusi uz Eiropai piederošām zemēm.
Eiropa un tūrisms – ceļot pa Eiropu, nozīmē apskatīties krāšņu, pilsētu un kūrortu, buķeti. Ja runājam par atpūtas veidiem, tad jāsaka, ka diez vai uz pasaules ir tāda nodarbe, kuru nebūtu iespējams sameklēt šajā reģionā: gribi laiski pavadīt laiku pludmalē – dodies uz Itāliju, Spāniju vai Bulgāriju…Eiropa ir spējīga uzņemt ne tikai tūristus, bet ir spējīga uzņemt tūristu – saules mīļotāju armijas! Ja jūsu sirdij ir tuvākas ekskursijas, tad taisnais ceļš ved uz Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, bet ja gribat sameklēt garīgo barību, tad dodieties uz Grieķiju, Bulgāriju, Itāliju…bet, ja gribat mesties aktīvas atpūtas virpulī, dodieties Ibizu, Monte – Karlo. Galvenais, lai ir vēlēšanās, bet vieta, kur realizēt šo vēlēšanos, noteikti atradīsies.
Eiropu parasti iedala Ziemeļeiropā un Dienvideiropā, Austrumeiropā un Rietumeiropā, kā arī Centrālajā Eiropā. Šis sadalījums ir samērā nosacīts, bet neskatoties uz to, te spēkā stājas gan ģeogrāfiskie, gan politiskie faktori. Dažas valstis, atkarībā no tās uzskatiem, tiek pieskaitītas pie dažādiem Eiropas reģioniem.
Eiropas valstis
Austrija, Albānija, Andora, Baltkrievija, Beļģija, Bulgārija Bosnija un Hercegovina, Vatikāna, Lielbritānija, Ungārija, Vācija, Grieķija, Dānija, Īrija, Islande, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Maķedonija, Malta, Moldova, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Krievija, Rumānija, San – Marino, Ziemeļu Kipra, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina, Zviedrija, Francija, Horvātija, Melngalve, Čehija, Somija, Šveice, Igaunija.
Uz kuru valsti lai dodas?
Kādi ir plusi ceļojot pa Eiropu? Eiropa ir slavena ne tikai ar savu brīvā laika pavadīšanas iespējām, bet arī labi attīstītu infrastruktūru, daudzveidīgiem klimatiskiem apstākļiem, lieliskām pludmalēm kuras ir piemērotas visām vecuma grupām – gan maziem bērniem, gan padzīvojušiem cilvēkiem, daudzveidīgu kultūru un plašu pasaules jēdzienu.
Eiropa ir tik daudzveidīga, ka jebkurš tūrists būs spējīgs atrast sev vajadzīgo atpūtas virzienu. Piemēram, Portugāle, Grieķija un Krēta sagaidīs jūs ar siltu jūru, lieliskām dienvidu pludmalēm un karstu dvašu, tie, kuri grib izbaudīt, apskatīt plašās teritorijas un auglīgās zemes, var doties uz Ukrainu, bet uz Baltijas valstīm var doties tie, kuri grib izbaudīt Baltijas jūras gleznaino piekrasti un vārdos neizsakāmu, dabas skaistumu.
- Ziemeļeiropa vai Skandināvijas valstis – Norvēģija , Somija, Zviedrija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva un Igaunija.
- Austrumeiropas valstis – Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Bulgārija, Rumānija, Krievija.
- Rietumeiropas valstis – Īrija, Lielbritānija, Vācija, Francija, Luksemburga, Lihtenšteina, Beļģija.
- Centrālās Eiropas valstis – Austrija, Šveice, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija.
- Dienvideiropas valstis – Portugāle, Spānija, Andora, Monako, Itālija, Vatikāna, San – Marino, Grieķija, Malta, Kipra, Ziemeļu Kipra, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Serbija, Slovēnija, Horvātija, Melngalve.

10 Eiropas pilsētas, kuras obligāti ir jāapskatās
Sen jau aiz muguras ir tie laiki, kad braucienā uz Eiropu devās tikai jaunieši no bagātām ģimenēm, lai iegūtu prestižu izglītību. Tikai ļoti senos laikos, paukošanās mākslu apguva Parīzē, mākslas pamatus – Florencē, bet par atpūtas vietu no visām zinātnēm – izvēlējās Šveices Alpus. Mūsdienās situācija ir krasi mainījusies.
Kopš 17. gadsimta, šo ceļojuma maršrutu izmantoja aristokrātu dēli, kuri pēc universitātes beigšanas tika sūtīti apceļot kaimiņu valstis, kuras bija nozīmīgi kultūras objekti. Dzīves pieredze, svešvalodu apguve un pilnveidošana , iepazīšanās ar citu valstu kultūru, tā ir tikai maza daļa no tā, ko šie džentelmeņi saņēma šā ceļojuma laikā. Jāpiebilst, ka ceļotāji pārsvarā bija no Anglijas. Laiks iet, bet vēlme apskatīties neredzētas pilsētas un iepazīties ar citu tautu kultūru ir saglabājusies. Tālāk, mēs jums aprakstīsim pilsētas, kuras ietilpa tā laika, slavenajos ceļojuma maršrutos.
Londona
Londona ir pilsēta, kurā ir ļoti daudz iespēju un ļoti daudz izklaidēšanās piedāvājumu. Bet ja esat nokļuvis šajā unikālajā pilsētā, tad noteikti apskatieties pēc iespējas vairāk, piemēram Taueru, Teita galeriju, Bekingemas pili, u. c. Ja ir iespēja dodieties uz teātri un izbaudiet nacionālās virtuves īpatnības.
Parīze
Te jūs varēsiet apskatīt visā pasaulē slaveno Luvru, karaļa rezidenci Versaļa, no Triumfālās Arkas augstumiem vērot Parīzes ģeometriski pareizās ielas un brīnišķīgās Parīzes baznīcas. Arī šeit, noteikti pacentieties atvēlēt laiku, lai izbaudītu nacionālās virtuves ēdienus.
Barselona
Barselona pārsteigs jūs ar savu dzīvo un interesanto arhitektūru, Sagrada Familia katedrāli, Svētās Ģimenes baznīcu, kura tika uzbūvēta pēc Antonio Gaudi projekta.
Roma
Roma – mūžības pilsēta. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka ar vienu dzīvi nepietiek, lai iepazītu Romu. Te var apskatīties unikālus arhitektūras pieminekļus: Kolizeju, Vatikānu, Spāņu kāpnes, Trevi strūklaku un vēl daudz ko citu.
Vīne
Ja jūs nesteidzaties, tad pasēdiet kādu mirkli, kādā no Vīnes kafejnīcā, pie kafijas tasītes, sajūtieties tā, kā jūtas šīs pilsētas iedzīvotāji, nesteidzīgi malkojot kafiju. Tad varat doties uz operu un pēc tam varat apmaldīties neskaitāmajos, kājāmgājēju ielu veikalos.
Budapešta
Šajā pilsēta ir dzīva kafijas kultūra, kura ir apvienojusi sevī gan vecās, gan jaunās paaudzes labās īpašības. Budapeštā mēs jums iesakām izbaudīt vienu no pilsētas termālajām pirtīm un apskatīt pēc iespējas vairāk ievērojamāko vietu.
Berlīne
Te jūs varat izbaudīt neskaitāmo galeriju, memoriālu un muzeju savāktās visdažādāko vēstures priekšmetu kolekcijas. Ja gribat izbaudīt nakts dzīvi, tad vislabāk doties uz Kroicbergu.
Dubrovnika
Šo pilsētu ir vērts redzēt no putna lidojuma augstuma, jo tad jūsu acu priekšā pavērsies baltas kā marmors ielas un sarkano māju jumtu klājs. Skats uz jūru, ir vienkārši lielisks. Pēc pārējo, vecās pilsēta, ievērojamāko vietu apskates, varat doties uz pludmali un pavadīt laiku, laiski atpūšoties.
Atēnas
Grieķijas galvaspilsēta – īsta dārgumu krātuve vēstures cienītājiem. Antīkās drupas, majestātiskās celtnes, atstās neizdzēšamas pēdas mūsu sirdī. Skaļie tirgi, pārpildītās ar apmeklētājiem tavernas, iepazīstinās jūs ar mūsdienīgo pilsētas dzīvi.
Stambula
Vieta, kur Eiropā satiekas austrumi ar rietumiem, tiek saukta par Stambulu. Pastaigājoties pa veco pilsētu, noteikti apskatieties Svētās Sofijas katedrāli, Topkapi pili un Zilo Mošeju. Peldēšana ar kuģi pa Bosforu, pa līci, kurš Eiropu atdala no Āzijas, dos jums unikālu iespēju pēdējo reizi uzmest acu skatienu rietumu pasaulei pirms jūs sasveicināsieties ar austrumu pasauli.

Kurās valstīs Eiropā dzīvot ir labi, bet kurās ne visai labi?
Mazs pētījums un neliela salīdzināšana
Daudzas, bagātās Eiropas Savienības valstis izsaka neapmierinātību, ar imigrācijas politiku. Tās uzskata, ka ir jāpārtrauc barot nabadzīgo valstu kaimiņus, ka nevajag tos ielaist valstī un pieņemt darbā. Nav izslēgts, ka kādreiz šis jautājums tiks pacelts un risināts vēl daudz nopietnākā līmenī, nekā tas notiek šobrīd. Tātad, var pienākt tādi laiki, ka katram valsts iedzīvotājam, būs jāpaliek dzīvot un strādāt savā valstī. Mēs nolēmām salīdzināt, kāds dzīves līmenis ir dažādās Eiropas valstīs, kurās valstīs ir dzīvot labāk un kurās, ne visai labi.
Netici savām acīm
Tūristi, kuri ceļo pa Eiropu zina. Ka dzīves līmenis, ceļu kvalitāte un cenas veikalos, katrā valstī ir atšķirīgas, pareizi jāsaka – būtiski atšķirīgas. Piemēram, autobānis, salīdzinoši nabadzīgajā Ungārijā kvalitātes ziņā ir daudz labāks, nekā daudz bagātākajā Austrijā. Kur varētu slēpties iemesla? Ungārija, salīdzinoši nesen pievienojās Eiropas Savienībai, tātad, tas nozīmē, ka šis ceļš ir daudz jaunāks, nekā Austrijā.
Vēl viens salīdzinājums. Ceļš Krētā, kurš vijas caur kalniem ir vienkārši ideāls. Ja jūs braucat pa to, tad rodas jautājums, kā tik nabadzīga valsts var atļauties sev tādu celtniecību? Izrādās, ka to uzbūvēja faktiski uzreiz pēc valsts iestāšanās NATO, lai varētu pārvietot armiju un ne jau par Grieķijas naudu. Izrādās, ka aiz spoža papīra slēpjas ne visai labs pildījums. Tāpēc, mēs centīsimies vadīties pēc statistikas ziņām.
Galvaspilsēta – tā ir galvaspilsēta pat Eiropas Savienībā
Neskatoties uz to, ka visu Eiropas ekonomiku uz saviem pleciem velk tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija (kura vairs to nedarīs), Francija un Itālija, dzīvot un strādāt, izskatās, ka vislabāk ir Beļģijā. Statistika liecina, ka visaugstāk apmaksātā stundas likme Eiropas Savienības valstu vidū, ir fiksēta tieši šajā valstī – 39,30 eiro stundā. Tas nevienā nerada izbrīnu, jo faktiski Brisele, ir Eiropas Savienības galvaspilsēta.
Rādītāji Beļģijā, ir gandrīz divas reizes augstāki par Eiropas Savienības vidējo darba apmaksu – 23,10 eiro stundā, kura piedevām vēl ir ļoti svārstīga un dažādos reģionos var būt ļoti atšķirīga, no 3,5 līdz 39,3 eiro stundā. Tātad, apmaksas līmenis atšķiras vairāk nekā 11 reizes!
Aiz Beļģijas, valstis, kuras maksā vislabāk ir ierindojušās tādā secībā: Zviedrija – 39,1 eiro, Dānija – 38,6 eiro, Francija – 34,2 eiro, Luksemburga – 33,7 eiro, Nīderlande – 31,1 eiro un Vācija – 30,1 eiro. Vismazāk, viena darba stunda maksā tādas valstīs kā Bulgārija – 3,5 eiro, Rumānija – 4,2 eiro, Lietuva – 5,5 eiro un Latvija – 5,9 eiro.
To, ka Beļģijā dzīvojošajiem ir labi ieņēmumi, apliecina arī naudas uzkrājumu statistika. Beļģijas iedzīvotāji ir bagātāki par citiem, Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo uz katru Beļģijas pavalstnieku pienākas 67 158 eiro. Tas ir Eiropas rekords. Tāds kapitāls ir daudz lielāks nekā Nīderlandes iedzīvotājiem – 61 219 eiro un Luksemburgas iedzīvotājiem – 60 366 eiro, tas manāmi apsteidz francūžus – 41 407 eiro un vāciešus – 38 702 eiro.
Bezdarbs
Bet, augsta vidējā alga valstī, vēl negarantē to, ka visiem valsts iedzīvotājiem ir augsti ieņēmumu. Pēc Eiropas komisijas ziņām, 26 miljoni Eiropas Savienības valstīs ir bezdarbnieki, bet to cilvēku skaits, kuri dzīvo aiz nabadzības robežas ir vairāk nekā 84 miljoni cilvēku. Eksperti apgalvo, ka tie ir oficiāli skaitļi, kuros sev vietu nav atraduši nelegālie migranti, kurus saskaitīt nemaz nav izdevies.
Pat oficiālā statistika bieži vien ir šokējoša, piemēram, Spānijā, katrs ceturtais valsts iedzīvotājs ir bez darba, pēdējos gados Grieķijā, darbu nav spējīgi sameklēt 27,8% iedzīvotāju. Vislielākais bezdarba līmenis ir valstīs, kurās runā vācu valodā – Austrija – 4.9% un Vācijā – 5,1%.

Kurās valstīs Eiropā dzīvot labi, bet kurās ne visai labi (turpinājums)?
Eiropas Savienības valstis pēc paplašināšanās, attīstās vai grimst? Atbilde neiepriecinās, jo pēc Eiropas Savienības paplašināšanās, Eiropas vidusmēra iedzīvotāji ir kļuvuši nabadzīgāki. Pēdējie Eurostat statistikas dati liecina, ka 124,5 miljoni cilvēku jeb 24,8% Eiropas iedzīvotāju atradās uz nabadzības robežas vai sociālās atstumtības robežas. Piemēram, Latvijā nabadzībai ir pakļauti aptuveni 35% iedzīvotāju. Vēl vairāk nabadzīgu cilvēku, pēc Eiropas standartiem, dzīvo Bulgārija – 43,6%.
Neskatoties uz to, ka Eiropas komisija deklarē cīņu ar nabadzību, sociāli atstumto cilvēku skaits turpina pieaugt. Piemēram, 2008. gadā to skaits bija 116,6 miljoni cilvēku jeb 23,7%, tajā pašā laikā 2011. gadā, to jau bija 119,6 miljoni cilvēku jeb 24,3%, bet vēl vienu gadu vēlāk to skaits bija palielinājies par 0,5%.
Starp citu, daudzi uzskata, ka Eiropā labi ir būt pensionāram. Daļēji tā tas arī ir. Dažās valstīs pensija ir 70% no darba algas, bet līdz tai ir jānodzīvo. Tagad daudzas valstis ir metušās pacelt pensionēšanās vecumu, piemēram, pirms neilga laika Vācijā pensionēšanās vecumu pacēla līdz 67 gadiem, bet Lielbritānijā līdz 68 gadiem. Par pensionēšanās vecumu pacelšanu sprieda arī Itālija.
Novērtēt dzīves līmeni valstī pēc algas un pensiju līmeņa – nav korekti. Tas ir tāpēc, ka produkti kādā no valstīm var maksāt dārgāk, bet citā valstī benzīna cena var būt par 20 – 30% augstāka nekā pie kaimiņiem. Kādā no valstīm pusdienas var ieturēt par 15 eiro, bet citā valstī – par 4 eiro. Ziemeļu valstīs komunālie maksājumi būs daudz augstāki, nekā dienvidu valstīs. Tāpēc, pacentīsimies novērtēt dzīves līmeni pēc tā, cik naudas mēs relatīvi tērējam pārtikas iegādei. Liels daudzums cilvēku, visās valstīs, ēd, vairāk vai mazāk vienādus ēdienus un pērk aptuveni līdzīgus produktu komplektus.
Reitingā pirmo vietu ieņem viena no bagātākajām valstīm Luksemburga, otrajā vietā atrodas Lielbritānija un trešo vietu ieņem Šveice. Līderu skaitā ir iekļuvušas tādas Ziemeļeiropas un Centrālās Eiropas valstis kā Dānija, Norvēģija, Vācija un Austrija. Francija ieņem 17. vietu, Itālija 19. vietu. Visvairāk naudas, savas ikdienišķās maizes iegādei no visas kopējās naudas summas tērē Lietuva – 33,7% un Rumānija – 41,9%.
Raksta nobeigumā, gribam jums sniegt mazu ieskatu, ko nozīmē nabadzība Eiropas līmenī. Termins “sociālā nabadzība” tiek pielietots tiem iedzīvotājiem, kuri nevar sev atļauties vismaz četrus no zemāk minētajiem deviņiem punktiem:
- Nav spējīgi laicīgi nomaksāt īres maksu, hipotekāro kredītu vai arī komunālos maksājumus.
- Nav spējīgs mājās uzturēt nepieciešamo siltuma daudzumu.
- Nav gatavs neparedzētiem naudas izdevumiem.
- Nav spējīgs savā ēdienkartē, katru otro dienu, iekļaut gaļas produktus, zivju produktus vai citus olbaltumvielu ekvivalentus.
- Nav spējīgs pavadīt vienas nedēļas atvaļinājumu ārpus mājām.
- Nav spējīgs apmaksāt savas personīgās mašīnas izmantošanu.
- Nav spējīgs iegādāties veļas mašīnu.
- Nav spējīgs iegādāties krāsaino televizoru.
- Nav spējīgs apmaksāt telefona rēķinu, tai skaitā arī rēķinus par mobilo telefonu.

Kāpēc Eiropas ziemeļos dzīvo vislaimīgākie cilvēki?
World Happiness Report atskaitē, kuru sastāda profesionāli ekonomisti, ir rakstīts, ka pēc 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, vislaimīgākie cilvēki dzīvo Šveicē, Islandē, Dānijā un Norvēģijā. Un tikai viena no šīm valstīm ir Eiropas Savienības locekle. Varbūt Skandināvijas valstīm ir zināms kāds noslēpums, kurš nav zināms pārējai pasaulei un pateicoties kuram, viņiem ir dota šī laimes sajūta?
Jeffrey Sachs no Kolumbijas universitātes, Richard Layard no Londonas ekonomikas skolas un John Helliwell no Kolumbijas universitātes, strādā pie šo atskaišu sastādīšanas jau kopš 2012. gada. Sava darba jēgu viņu redz tajā, lai atgādinātu citām pasaules valstīm, ka valsts veiksmes līmenis nav atkarīgs tikai no ekonomiskās izaugsmes tempiem vai arī kādiem citiem, tamlīdzīgiem rādītājiem. Mēs piekrītam, ka augsti attīstītās valstīs laimes līmenis ir daudz augstāks, tāpēc, ka tajās dzīvo daudz vairāk bagātu un veselu cilvēku. Bet tie ne tuvu, nav vienīgie labklājības rādītāji. Tieši to, atskaišu sastādītāji cenšas noskaidrot dažādās aptaujās: viņi lūdz, dažādu valstu iedzīvotājus, novērtēt viņu dzīves dažādus aspektus.
Zinātnieki ir nonākuši pie slēdziena, ka ir seši mainīgie faktori, kuri iespaido laimes līmeni: iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, valsts sociālais darbinieku atbalsts, dzīves ilgums, brīvas izvēles tiesības, pilsoņu atsaucība un korupcijas rādītājs. Šajā situācijā, pilsoņu sociālais atbalsts un atsaucība (vai savstarpēja palīdzība) ir neatkarīgas no ekonomiskās attīstības un politiskās sistēmas valstī. Tas izskaidro to, kāpēc nosacīti nabadzīgu valstu, ar slikti attīstītu demokrātiju, iedzīvotāji var būt daudz laimīgāki par tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvo demokrātiski attīstītās rietumu valstīs. Piemēram, statistika liecina, ka meksikāņi ir laimīgāki par amerikāņiem, brazīlieši ir daudz laimīgāki par bagātās un brīvās Luksemburgas iedzīvotājiem, bet venecuēliešus, dzīve apmierina vairāk nekā Singapūras iedzīvotājus.
Pjedestāla virsotnē, nonāk tās valstis, kurās dzīvo bagāti, veseli un brīvi cilvēki, kuri palīdz viens otram grūtā brīdī. Atliek tikai pieņemt to faktu, ka Islande, Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Šveice ir iekļuvušas vislaimīgāko valstu desmitniekā pateicoties “Jante likumam” (Law of Jante, tie ir noteikumi, kurus noformulēja rakstnieks Aksels Sandemuse un kuri neatzīst tiesības uz individuālismu). Skandināvi var pajokot par šiem noteikumiem, tāpēc, ka tie individuālismu uzskata par noziegumu, bet “Jantes likums” tiek tiešām palīdz veidot saliedētu un draudzīgu sabiedrību. Tieši ar šī likuma palīdzību, autori skaidro, neparasto Islandes noturību pret ekonomisko sabrukumu un ļauj tai ierindoties, otrajā, godpilnajā vietā reitingā par vislaimīgākajām valstīm. Islandē dzīvo rekordliels cilvēku skaits, uz kuriem var paļauties grūtā brīdī.
Zinātnieku atskaitē ir sadaļa, kurā tiek pasvītrots tas, cik ļoti svarīgi ir savstarpējās izpalīdzēšanas principi, savstarpējās attiecības un kopīga sadarbība (šajā gadījumā tiek domāts par kopējo piedalīšanos sabiedrībai nozīmīgos pasākumos) laimīgas sabiedrības veidošanā. Cilvēki ir daudz laimīgāki, kad jūt savu nozīmīgumu un aicinājumu sociālajā vidē, iespējams caur grupām, pie kurām viņi pieder. Skandināvijā, augstā līmenī, atrodas abi šie rādītāji.
Vislaimīgākās valstis ir tās, kurās cilvēki sevi uzskata par svarīgu posmu savas valsts dzīvē. To var attiecināt uz Šveici, jo šajā valstī pilsoņi ņem aktīvu dalību valsts dzīvē, demokrātija palīdz izveidot sabiedrībā abpusēju uzticēšanos, kura ir ļoti svarīgs, sociālā kapitāla, komponents. Cilvēki, lielā mērā ir gatavi maksāt nodokļus, viņiem ir mazāka nosliece uz korupciju, viņiem ir plašas sociālās aizsargātības sistēmas.
Viens no secinājumiem, kuru ir izdarījuši pētnieki – pasaules valstīm vajag vairāk rūpēties par savas personīgās sociālās sistēmas izveidošanu, bet nevis censties izmantot svešus noteikumus, kuri veiksmīgi kaut kur jau darbojas.

Kāpēc Eiropa tik ļoti patīk tūristiem?
Vai jūs zināt, ka Eiropas teritorijā ir izvietojušās gandrīz 50 valstis? Eiropa parasti tiek iedalīta Ziemeļu, Dienvidu, Austrumu, Rietumu un Centrālajā Eiropā, kaut gan jāsaka, ka tie vairāk ir politiskie sadalījumi, nevis ģeogrāfiskie. Daļu Eiropas aizņem pussalas.
Par to, ka Eiropai ir sena vēsture un kultūra, liecina zīmējumi uz alu sienām.
Mūsdienās, ļoti daudzi, izvēlās savu atvaļinājumu pavadīt Eiropā, tāpēc, ka te var sastādīt ļoti piesātinātu atpūtas programmu, gan ziemā, gan vasarā, uzzināt daudzu tautu vēsturi un ikdienu, nogaršot citu tautu nacionālās virtuves ēdienus.
Eiropā ir ļoti daudz skaistu un interesantu vietu, kuras atrodas dažādās valstīs. Piemēram, slavenais operas teātris un Karlscirhes baznīca Vīnē, Big – Ben tornis Anglijā u. t. t. Starp pilsētām, bieži vien, tiek izceltas Parīze un Strasbūra Francijā, Vecā un Jaunā pilsēta Prāgā, Londona u. d. c.
Eiropa ir bagāta ar dažādu tautu kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, mūsdienīgām celtnēm, kuras ir vērts apskatīties.
Eiropu apskalo Atlantijas, Ziemeļu Ledus Okeāns. Kontinenta teritorijā atrodas daudz kūrortu, no tiem visvairāk pazīstamie atrodas Bulgārijā, Francijā, Melngalvē, Spānijā, Grieķijā un Horvātijā.
Neaizmirstamu laiku, jūs varat pavadīt arī slēpošanas kūrortos – Austrijā, Šveicē, Polijā un Slovēnijā.
Daudz interesantu faktu par Eiropu var redzēt un izlasīt gan internetā, gan redzēt un dzirdēt pa televizoru, bet nekas nespēs jums aizstāt tās sajūtas, kuras jūs varat izbaudīt, dodoties ceļojumā uz Eiropu.
Vīnogulājs Portugālē, tieši tāpat, kā daudzās citās valstīs, simbolizē pārticību, veselību un ģimeniskumu. Tāpēc šajā valstī, Jaungada naktī, ir izveidojies interesants paradums, tad, kad sit pulkstenis, vajag iedomāties vēlēšanos un apēst vienu vīnogu, kopā 12 sitieni un 12 vēlēšanās.
Spānijas karogs tiek uzskatīts par korridas simbolu. Sarkanā krāsa simbolizē izlietās asinis, bet dzeltenā – smiltis. Starp citu, sarkanā krāsā vēršus nekaitina, jo viņi nav spējīgi atšķirt krāsas, bet auduma vicināšana deguna priekšā tos izved no pacietības.
Francijas galvaspilsēta ir slavena ne tikai ar saviem muzejiem, katedrālēm un Eifeļa torni, bet arī ar Parīzes katakombām. Šīs katakombas ir 187 – 300 km garas un tajās ir apglabāti aptuveni 6 miljoni cilvēku. Mūsdienās tūristiem ir atvērti 2km pazemes ejas.
Islandē ir ļoti daudz geizeru, tāpēc valsts ieņem 1. vietu citu valstu vidū.
Itālijā atrodas vislielākais Eiropas vulkāns – Etna. Tas joprojām darbojas, tā augstums ir 3340 metru un tas atrodas Sicīlijas salā.
Norvēģi ir patriotiska tauta. Daudziem no viņiem pie mājas ir masts ar uzvilktu nacionālo karogu. Tad, kas saimnieks ir mājās, karogs ir pacelts, tad, kad saimnieka nav mājās – karogs ir nolaists.
Zviedrijas iedzīvotāji uzskata sevi par ļoti lieliem kafijas cienītājiem. Viens cilvēks, gada laikā izdzer aptuveni 14 kg kafijas, vidēji tas ir 9 krūzes dienā.
Šveice ir līdere dzimumu vienlīdzības jomā. Pārim, sakarā ar bērna piedzimšanu, tiek piešķirtas 480 dienas apmaksāta atvaļinājuma. Šis laiks var tik sadalīts vecāku vidū., tāpēc šajā valstī nepārsteidz nevienu vīrietis, kurš pastaigājas ar bērnu.
Holande un dzirnavas – ir nedalāmas. Šajā valstī ir aptuveni 1180 dzirnavu.
Beļģijas automaģistrāles nakts laikā ir tik labi apgaismotas, ka tā ir iespējams redzēt pat no kosmosa.
Ja jūs visu mūžu esat sapņojis nokļūt pasakainā ballē, tad jums jādodas uz Austriju. Labāk to darīt janvārī vai februārī, jo šajā laikā tur valda baļļu sezona.

Interesanti fakti par Eiropu un tās iedzīvotājiem
Eiropa ir brīnišķīga pasaules daļa, kurai ir izdevies un salīdzinoši nelielas teritorijas, apvienot visdažādākās kultūras un nacionalitātes. Tāpēc nav brīnums, ka šai teritorijai ir bagāta vēsture, kura ir saistīta ar lieliem notikumiem, daudz interesantiem faktiem, par kuriem jūs, ir iespējams, nemaz nezināt.
Kopējās ziņas par Eiropu
Eiropā dzīvo vairāk par 700 miljoniem iedzīvotāju, bet dzimstības līmenis šeit ir neticami zems. Dzimstības koeficients Eiropas valstīs ir viszemākais uz visas zemeslodes. Situācija manāmi uzlabojas, pateicoties imigrantiem no Āzijas un Āfrikas valstīm.
Mūsdienu Eiropas robežas parādījās pateicoties Pirmajam un Otrajam Pasaules karam. Pirmais Pasaules karš pilnībā izmainīja un izšķīdināja Vācu, Osmaņu, Krievijas un Austrumu Ungārijas impērijas. Otrais Pasaules karš, noslaucīja no zemes virsas aptuveni 2,5% visas zemes iedzīvotāju.
Tiek uzskatīts, ka savu nosaukumu Eiropa ir ieguvusi pateicoties Sengrieķu mītu feniķiešu princesei Eiropai, kuru bija nozadzis Zevs un aizvedis uz Krētu. Vienā no versijām tiek uzskatīts, ka vārds Eiropa tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē “lielacainā”.
Vismazākā Eiropas valsts ir Vatikāna. Tā ir pilsēta, kura atrodas pilsētā Romā un kura savu neatkarību no Itālijas ir ieguvusi 1929.gadā. kopējā Vatikāna platība ir 0,44 kvadrātkilometri, 2012. gadā to apdzīvoja 836 cilvēki. Par vislielāko Eiropas valsti tiek uzskatīta Krievija, kaut gan fiziski Eiropā atrodas tikai 22 – 23% no tās teritorijas. Vatikāna ir vismazākā valsts ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, tieši tāpat kā Krievija ir vislielākā valsts ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.
Eiropā ir 43 ANO atzītas valstis , kā arī 2 valstis, kuras ir atzītas tikai daļēji vai neatzītas vispār – Kosovas Republika un Piedņestra.
Kādreiz 80 – 90% Eiropas teritorijas sedza meži. Mūsdienās, tikai 3% no Eiropas teritorijas aizņem meži.
Uz Spānijas un Francijas robežas atrodas dīvaina sala, kuru pārmaiņus valda gan francūži, gan itāļi. Fazānu sala, kura atrodas uz Bidasoa upes ir neapdzīvota, uz turieni nebrauc tūristi, bet tā, ir vērtīga priekš abām valstīm, tāpēc, ka 17. gadsimtā te bija parakstīts miera līgums pēc ilgiem kara gadiem starp Franciju un Itāliju.
Aktīvie Eiropas vulkāni
Par vislielāko vulkānu, kurš atrodas Eiropā, tiek uzskatīts vulkāns Etna, kurš atrodas Sicīlijas salā, Itālijā. Par vulkāna Etna izvirdumiem rakstīja jau vissenākie informācijas avoti, kuri sāka parādīties jau pirms 3500 gadiem.
Vēl viens sens vulkāns ir Vezuvs, kurš atrodas Itālijā un kurš iznīcināja Pompeju un citas, Senās Romas, pilsētas, mūsu ēras sākumā. Mūsdienās tās arī tiek uzskatīts par vienu no aktīvajiem vulkāniem. Pēdējo reizi tā izvirdums notika 1944. gadā.
Pavisam nesen, zinātniekiem kļuva zināms, ka Vidusjūra, kura atdala Eiropu no Āfrikas, tālā pagātnē, bieži vien izžuva. Šis ģeoloģiskais notikums ir pazīstams ar nosaukumu – Mesīnas sāļuma krīze. Jūrs lēnām izžuva vairāku tūkstošu gadu garumā, bet piepildījās ar ūdeni, dažu mēnešu laikā.
Lielās tautu staigāšanas laikmets
Vēl viens ļoti interesants un noslēpumains fakts, kurš ir saistīts ar Eiropu ir Lielā tautu staigāšana jeb Migrācijas periods. Šajā laikā, pa visu Eiropas teritoriju, pārvietojās visdažādākās ciltis. Pirmais migrācijas vilnis sākās aptuveni pirms 500 gadiem, pirms mūsu ēras.

Interesanti fakti par Eiropas kultūru un sabiedrību
Austrija un Vācijā ir “plikās pirtis”, kuras ir ļoti izplatītas iedzīvotāju vidū, visneparastākais šajā pasākumā ir tas, ka gan vīrieši, gan sievietes, tajās peras vienlaicīgi, bez vismazākajām kautrēšanās pazīmēm. Pārējās Eiropas valstīs, tādas pirtis un saunas sastapt var ļoti reti. Bet, ja jūs dzīvojat Amsterdamā, plikus cilvēkus uz ielām, jūs varat satikt diezgan bieži un diezgan lielos daudzumos.
Eiropā automašīnas pārvietojas pa ielas labo pusi, bet Parīzē ir viena iela, pa kuru automašīnas brauc pa kreiso ielas pusi. Šīs ielas garums ir tikai 350 metri. Lai atbrīvotu ielas no sastrēgumiem, Odesā arī ir viena iela, pa kuru automašīnas daļēji pārvietojas pa kreiso ielas pusi.
Francijā pastāv iespēja apprecēties ar…nelaiķi. Piemēram, ja jūs esat stāvoklī, bet jūsu līgavainis pēkšņi nomirst, jūs varat kļūt par viņa oficiālo sievu, bet bērns kļūs par viņa oficiālo bērnu. Bet, lai saņemtu atļauju tādām precībām, ir nepieciešams prezidenta paraksts.
Pasaulē pazīstamās Eiropas kompānijas Adidas un Puma izveidojās, pateicoties divu brāļu strīdam. Pirmo kompāniju, Vācijā, 1924. gadā dibināja Ādolfs un Rūdolfs Dassleri, bet pēc kara viņi sastrīdējās un sadalīja firmu uz pusēm. Pilsēta, kurā atrodas abas kompānijas, ir sadalīta divās daļās un abu daļu iedzīvotāji, nav īpaši draudzīgi viens ar otru.
Eiropas pilsētās ir rajoni, pa kuriem nedrīkst braukt ar automašīnām. Piemēram, vācu pilsētiņā Freiburgā ir viens, prestižs, dzīvojamais rajons, kura iedzīvotāji atstāja automašīnas speciālās garāžās, kuras bija uzbūvētas ārpus dzīvojamā rajona robežām. Nekustamajiem īpašumiem šajā rajonā ir milzīgas cenas, tāpēc, ka tur ir tīrs gaiss.
Rumānijas ziemeļos ir ciemats Sepinca (Sapanta), kurš ir slavens ar savu neparasto kapsētu. Šeit visi kapakmeņi ir izrotāti visdažādākajās krāsās un tas izskatās ļoti koši un krāsaini. Koka krusti un pieminekļi tiek apzīmēti ar rokām un satur īsus, nelielus dzīves aprakstus, kā arī nāves iemeslu. Pirmais, kurš to sāka darīt bija rumāņu amatnieks Ions Stans Patras, kurš 1935. gadā izdomāja savu talantu izmantot, visiem tik neierastā, veidā. Rumāņu priekšteči – daki, uzskatīja, ka nāve atbrīvo cilvēku no ciešanām, bet nomirušo dvēseles, viņi uzskatīja par nemirstīgām. Šī kapsēta ir labs piemērs pozitīvai attieksmei pret nāvi.
Vācijā, ūdenstilpnē Aaze dzīvo dīvaina melno gulbju mātīte Petra, kura ir iemīlējusies gulbī – katamarānā, kurš pa ezeru vizina bērnus. Viņa visu laiku peldēja tam blakus un pat izrādīja agresiju, ja kāds gribēja katamarānam pietuvoties. Pēc diviem viņa nolēma pievērst uzmanību sava dzimuma pārstāvim, bet mīlestība nebija ilga, tāpēc, ka tēviņš izrādījās krāpnieks. Pēc šī gadījuma, Petra atkal sāka pavadīt katamarānu.
Izrādās, ka ķengurus, brīvā dabā, var satikt ne tikai Austrālijā, bet arī Eiropā. Nelielas ķenguru kolonijas var sastapt Skotijā un Anglijā. Viena neliela grupa ir sastopama netālu no Parīzes. Šīs nelielās ķenguru kolonijas ir radušās tāpēc, ka dažiem ķenguriem ir izdevies aizmukt projām no zooloģiskā dārzā un savairoties.
Pirms vairākiem gadsimtiem Anglijā, lai pagatavotu ēdienu, izmantoja suņu darbu. Dzīvniekiem bija jāskrien pa riteni, kurš grieza iesmu, uz kura cepās gaļa. Šim darbam, ne jau visi suņi, bija derīgi. Vislabāk, ar to tika galā suņi, kuriem bija garš ķermenis un īsas kājas, kaut kas līdzīgs taksim.
18. gadsimtā, Anglijā, parādījās pirmās suņu skriešanas sacīkstes. Mūsdienās, šī izklaide jau ir populāra visā pasaulē.
Eiropas iedzīvotājiem, bieži vien ir eksotiski mājdzīvnieki, piemēram, viņiem nav nekas pretī suņa vietā iegādāties sivēnu.