Kāpēc Eiropas ziemeļos dzīvo vislaimīgākie cilvēki?

World Happiness Report atskaitē, kuru sastāda profesionāli ekonomisti, ir rakstīts, ka pēc 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, vislaimīgākie cilvēki dzīvo Šveicē, Islandē, Dānijā un Norvēģijā. Un tikai viena no šīm valstīm ir Eiropas Savienības locekle. Varbūt Skandināvijas valstīm ir zināms kāds noslēpums, kurš nav zināms pārējai pasaulei un pateicoties kuram, viņiem ir dota šī laimes sajūta?

Jeffrey Sachs no Kolumbijas universitātes, Richard Layard no Londonas ekonomikas skolas un John Helliwell no Kolumbijas universitātes, strādā pie šo atskaišu sastādīšanas jau kopš 2012. gada. Sava darba jēgu viņu redz tajā, lai atgādinātu citām pasaules valstīm, ka valsts veiksmes līmenis nav atkarīgs tikai no ekonomiskās izaugsmes tempiem vai arī kādiem citiem, tamlīdzīgiem rādītājiem. Mēs piekrītam, ka augsti attīstītās valstīs laimes līmenis ir daudz augstāks, tāpēc, ka tajās dzīvo daudz vairāk bagātu un veselu cilvēku. Bet tie ne tuvu, nav vienīgie labklājības rādītāji. Tieši to, atskaišu sastādītāji cenšas noskaidrot dažādās aptaujās: viņi lūdz, dažādu valstu iedzīvotājus, novērtēt viņu dzīves dažādus aspektus.

Zinātnieki ir nonākuši pie slēdziena, ka ir seši mainīgie faktori, kuri iespaido laimes līmeni: iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, valsts sociālais darbinieku atbalsts, dzīves ilgums, brīvas izvēles tiesības, pilsoņu atsaucība un korupcijas rādītājs. Šajā situācijā, pilsoņu sociālais atbalsts un atsaucība (vai savstarpēja palīdzība) ir neatkarīgas no ekonomiskās attīstības un politiskās sistēmas valstī. Tas izskaidro to, kāpēc nosacīti nabadzīgu valstu, ar slikti attīstītu demokrātiju, iedzīvotāji var būt daudz laimīgāki par tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvo demokrātiski attīstītās rietumu valstīs. Piemēram, statistika liecina, ka meksikāņi ir laimīgāki par amerikāņiem, brazīlieši ir daudz laimīgāki par bagātās un brīvās Luksemburgas iedzīvotājiem, bet venecuēliešus, dzīve apmierina vairāk nekā Singapūras iedzīvotājus.

Pjedestāla virsotnē, nonāk tās valstis, kurās dzīvo bagāti, veseli un brīvi cilvēki, kuri palīdz viens otram grūtā brīdī. Atliek tikai pieņemt to faktu, ka Islande, Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Šveice ir iekļuvušas vislaimīgāko valstu desmitniekā pateicoties “Jante likumam” (Law of Jante, tie ir noteikumi, kurus noformulēja rakstnieks Aksels Sandemuse un kuri neatzīst tiesības uz individuālismu). Skandināvi var pajokot par šiem noteikumiem, tāpēc, ka tie individuālismu uzskata par noziegumu, bet “Jantes likums” tiek tiešām palīdz veidot saliedētu un draudzīgu sabiedrību. Tieši ar šī likuma palīdzību, autori skaidro, neparasto Islandes noturību pret ekonomisko sabrukumu un ļauj tai ierindoties, otrajā, godpilnajā vietā reitingā par vislaimīgākajām valstīm. Islandē dzīvo rekordliels cilvēku skaits, uz kuriem var paļauties grūtā brīdī.

Zinātnieku atskaitē ir sadaļa, kurā tiek pasvītrots tas, cik ļoti svarīgi ir savstarpējās izpalīdzēšanas principi, savstarpējās attiecības un kopīga sadarbība (šajā gadījumā tiek domāts par kopējo piedalīšanos sabiedrībai nozīmīgos pasākumos) laimīgas sabiedrības veidošanā. Cilvēki ir daudz laimīgāki, kad jūt savu nozīmīgumu un aicinājumu sociālajā vidē, iespējams caur grupām, pie kurām viņi pieder. Skandināvijā, augstā līmenī, atrodas abi šie rādītāji.

Vislaimīgākās valstis ir tās, kurās cilvēki sevi uzskata par svarīgu posmu savas valsts dzīvē. To var attiecināt uz Šveici, jo šajā valstī pilsoņi ņem aktīvu dalību valsts dzīvē, demokrātija palīdz izveidot sabiedrībā abpusēju uzticēšanos, kura ir ļoti svarīgs, sociālā kapitāla, komponents. Cilvēki, lielā mērā ir gatavi maksāt nodokļus, viņiem ir mazāka nosliece uz korupciju, viņiem ir plašas sociālās aizsargātības sistēmas.

Viens no secinājumiem, kuru ir izdarījuši pētnieki – pasaules valstīm vajag vairāk rūpēties par savas personīgās sociālās sistēmas izveidošanu, bet nevis censties izmantot svešus noteikumus, kuri veiksmīgi kaut kur jau darbojas.

Kāpēc Eiropas ziemeļos dzīvo vislaimīgākie cilvēki?

Kāpēc Eiropa tik ļoti patīk tūristiem?

Vai jūs zināt, ka Eiropas teritorijā ir izvietojušās gandrīz 50 valstis? Eiropa parasti tiek iedalīta Ziemeļu, Dienvidu, Austrumu, Rietumu un Centrālajā Eiropā, kaut gan jāsaka, ka tie vairāk ir politiskie sadalījumi, nevis ģeogrāfiskie. Daļu Eiropas aizņem pussalas.

Par to, ka Eiropai ir sena vēsture un kultūra, liecina zīmējumi uz alu sienām.

Mūsdienās, ļoti daudzi, izvēlās savu atvaļinājumu pavadīt Eiropā, tāpēc, ka te var sastādīt ļoti piesātinātu atpūtas programmu, gan ziemā, gan vasarā, uzzināt daudzu tautu vēsturi un ikdienu, nogaršot citu tautu nacionālās virtuves ēdienus.

Eiropā ir ļoti daudz skaistu un interesantu vietu, kuras atrodas dažādās valstīs. Piemēram, slavenais operas teātris un Karlscirhes baznīca Vīnē, Big – Ben tornis Anglijā u. t. t. Starp pilsētām, bieži vien, tiek izceltas Parīze un Strasbūra Francijā, Vecā un Jaunā pilsēta Prāgā, Londona u. d. c.

Eiropa ir bagāta ar dažādu tautu kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, mūsdienīgām celtnēm, kuras ir vērts apskatīties.

Eiropu apskalo Atlantijas, Ziemeļu Ledus Okeāns. Kontinenta teritorijā atrodas daudz kūrortu, no tiem visvairāk pazīstamie atrodas Bulgārijā, Francijā, Melngalvē, Spānijā, Grieķijā un Horvātijā.

Neaizmirstamu laiku, jūs varat pavadīt arī slēpošanas kūrortos – Austrijā, Šveicē, Polijā un Slovēnijā.

Daudz interesantu faktu par Eiropu var redzēt un izlasīt gan internetā, gan redzēt un dzirdēt pa televizoru, bet nekas nespēs jums aizstāt tās sajūtas, kuras jūs varat izbaudīt, dodoties ceļojumā uz Eiropu.

Vīnogulājs Portugālē, tieši tāpat, kā daudzās citās valstīs, simbolizē pārticību, veselību un ģimeniskumu. Tāpēc šajā valstī, Jaungada naktī, ir izveidojies interesants paradums, tad, kad sit pulkstenis, vajag iedomāties vēlēšanos un apēst vienu vīnogu, kopā 12 sitieni un 12 vēlēšanās.

Spānijas karogs tiek uzskatīts par korridas simbolu. Sarkanā krāsa simbolizē izlietās asinis, bet dzeltenā – smiltis. Starp citu, sarkanā krāsā vēršus nekaitina, jo viņi nav spējīgi atšķirt krāsas, bet auduma vicināšana deguna priekšā tos izved no pacietības.

Francijas galvaspilsēta ir slavena ne tikai ar saviem muzejiem, katedrālēm un Eifeļa torni, bet arī ar Parīzes katakombām. Šīs katakombas ir 187 – 300 km garas un tajās ir apglabāti aptuveni 6 miljoni cilvēku. Mūsdienās tūristiem ir atvērti 2km pazemes ejas.

Islandē ir ļoti daudz geizeru, tāpēc valsts ieņem 1. vietu citu valstu vidū.

Itālijā atrodas vislielākais Eiropas vulkāns – Etna. Tas joprojām darbojas, tā augstums ir 3340 metru un tas atrodas Sicīlijas salā.

Norvēģi ir patriotiska tauta. Daudziem no viņiem pie mājas ir masts ar uzvilktu nacionālo karogu. Tad, kas saimnieks ir mājās, karogs ir pacelts, tad, kad saimnieka nav mājās – karogs ir nolaists.

Zviedrijas iedzīvotāji uzskata sevi par ļoti lieliem kafijas cienītājiem. Viens cilvēks, gada laikā izdzer aptuveni 14 kg kafijas, vidēji tas ir 9 krūzes dienā.

Šveice ir līdere dzimumu vienlīdzības jomā. Pārim, sakarā ar bērna piedzimšanu, tiek piešķirtas 480 dienas apmaksāta atvaļinājuma. Šis laiks var tik sadalīts vecāku vidū., tāpēc šajā valstī nepārsteidz nevienu vīrietis, kurš pastaigājas ar bērnu.

Holande un dzirnavas – ir nedalāmas. Šajā valstī ir aptuveni 1180 dzirnavu.

Beļģijas automaģistrāles nakts laikā ir tik labi apgaismotas, ka tā ir iespējams redzēt pat no kosmosa.

Ja jūs visu mūžu esat sapņojis nokļūt pasakainā ballē, tad jums jādodas uz Austriju. Labāk to darīt janvārī vai februārī, jo šajā laikā tur valda baļļu sezona.

Kāpēc Eiropa tik ļoti patīk tūristiem?

Interesanti fakti par Eiropu un tās iedzīvotājiem

Eiropa ir brīnišķīga pasaules daļa, kurai ir izdevies un salīdzinoši nelielas teritorijas, apvienot visdažādākās kultūras un nacionalitātes. Tāpēc nav brīnums, ka šai teritorijai ir bagāta vēsture, kura ir saistīta ar lieliem notikumiem, daudz interesantiem faktiem, par kuriem jūs, ir iespējams, nemaz nezināt.

Kopējās ziņas par Eiropu

Eiropā dzīvo vairāk par 700 miljoniem iedzīvotāju, bet dzimstības līmenis šeit ir neticami zems. Dzimstības koeficients Eiropas valstīs ir viszemākais uz visas zemeslodes. Situācija manāmi uzlabojas, pateicoties imigrantiem no Āzijas un Āfrikas valstīm.

Mūsdienu Eiropas robežas parādījās pateicoties Pirmajam un Otrajam Pasaules karam. Pirmais Pasaules karš pilnībā izmainīja un izšķīdināja Vācu, Osmaņu, Krievijas un Austrumu Ungārijas impērijas. Otrais Pasaules karš, noslaucīja no zemes virsas aptuveni 2,5% visas zemes iedzīvotāju.

Tiek uzskatīts, ka savu nosaukumu Eiropa ir ieguvusi pateicoties Sengrieķu mītu feniķiešu princesei Eiropai, kuru bija nozadzis Zevs un aizvedis uz Krētu. Vienā no versijām tiek uzskatīts, ka vārds Eiropa tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē “lielacainā”.

Vismazākā Eiropas valsts ir Vatikāna. Tā ir pilsēta, kura atrodas pilsētā Romā un kura savu neatkarību no Itālijas ir ieguvusi 1929.gadā. kopējā Vatikāna platība ir 0,44 kvadrātkilometri, 2012. gadā to apdzīvoja 836 cilvēki. Par vislielāko Eiropas valsti tiek uzskatīta Krievija, kaut gan fiziski Eiropā atrodas tikai 22 – 23% no tās teritorijas. Vatikāna ir vismazākā valsts ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, tieši tāpat kā Krievija ir vislielākā valsts ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Eiropā ir 43 ANO atzītas valstis , kā arī 2 valstis, kuras ir atzītas tikai daļēji vai neatzītas vispār – Kosovas Republika un Piedņestra.

Kādreiz 80 – 90% Eiropas teritorijas sedza meži. Mūsdienās, tikai 3% no Eiropas teritorijas aizņem meži.

Uz Spānijas un Francijas robežas atrodas dīvaina sala, kuru pārmaiņus valda gan francūži, gan itāļi. Fazānu sala, kura atrodas uz Bidasoa upes ir neapdzīvota, uz turieni nebrauc tūristi, bet tā, ir vērtīga priekš abām valstīm, tāpēc, ka 17. gadsimtā te bija parakstīts miera līgums pēc ilgiem kara gadiem starp Franciju un Itāliju.

Aktīvie Eiropas vulkāni

Par vislielāko vulkānu, kurš atrodas Eiropā, tiek uzskatīts vulkāns Etna, kurš atrodas Sicīlijas salā, Itālijā. Par vulkāna Etna izvirdumiem rakstīja jau vissenākie informācijas avoti, kuri sāka parādīties jau pirms 3500 gadiem.

Vēl viens sens vulkāns ir Vezuvs, kurš atrodas Itālijā un kurš iznīcināja Pompeju un citas, Senās Romas, pilsētas, mūsu ēras sākumā. Mūsdienās tās arī tiek uzskatīts par vienu no aktīvajiem vulkāniem. Pēdējo reizi tā izvirdums notika 1944. gadā.

Pavisam nesen, zinātniekiem kļuva zināms, ka Vidusjūra, kura atdala Eiropu no Āfrikas, tālā pagātnē, bieži vien izžuva. Šis ģeoloģiskais notikums ir pazīstams ar nosaukumu – Mesīnas sāļuma krīze. Jūrs lēnām izžuva vairāku tūkstošu gadu garumā, bet piepildījās ar ūdeni, dažu mēnešu laikā.

Lielās tautu staigāšanas laikmets

Vēl viens ļoti interesants un noslēpumains fakts, kurš ir saistīts ar Eiropu ir Lielā tautu staigāšana jeb Migrācijas periods. Šajā laikā, pa visu Eiropas teritoriju, pārvietojās visdažādākās ciltis. Pirmais migrācijas vilnis sākās aptuveni pirms 500 gadiem, pirms mūsu ēras.

Interesanti fakti par Eiropu un tās iedzīvotājiem

Interesanti fakti par Eiropas kultūru un sabiedrību

Austrija un Vācijā ir “plikās pirtis”, kuras ir ļoti izplatītas iedzīvotāju vidū, visneparastākais šajā pasākumā ir tas, ka gan vīrieši, gan sievietes, tajās peras vienlaicīgi, bez vismazākajām kautrēšanās pazīmēm. Pārējās Eiropas valstīs, tādas pirtis un saunas sastapt var ļoti reti. Bet, ja jūs dzīvojat Amsterdamā, plikus cilvēkus uz ielām, jūs varat satikt diezgan bieži un diezgan lielos daudzumos.

Eiropā automašīnas pārvietojas pa ielas labo pusi, bet Parīzē ir viena iela, pa kuru automašīnas brauc pa kreiso ielas pusi. Šīs ielas garums ir tikai 350 metri. Lai atbrīvotu ielas no sastrēgumiem, Odesā arī ir viena iela, pa kuru automašīnas daļēji pārvietojas pa kreiso ielas pusi.

Francijā pastāv iespēja apprecēties ar…nelaiķi. Piemēram, ja jūs esat stāvoklī, bet jūsu līgavainis pēkšņi nomirst, jūs varat kļūt par viņa oficiālo sievu, bet bērns kļūs par viņa oficiālo bērnu. Bet, lai saņemtu atļauju tādām precībām, ir nepieciešams prezidenta paraksts.

Pasaulē pazīstamās Eiropas kompānijas Adidas un Puma izveidojās, pateicoties divu brāļu strīdam. Pirmo kompāniju, Vācijā, 1924. gadā dibināja Ādolfs un Rūdolfs Dassleri, bet pēc kara viņi sastrīdējās un sadalīja firmu uz pusēm. Pilsēta, kurā atrodas abas kompānijas, ir sadalīta divās daļās un abu daļu iedzīvotāji, nav īpaši draudzīgi viens ar otru.

Eiropas pilsētās ir rajoni, pa kuriem nedrīkst braukt ar automašīnām. Piemēram, vācu pilsētiņā Freiburgā ir viens, prestižs, dzīvojamais rajons, kura iedzīvotāji atstāja automašīnas speciālās garāžās, kuras bija uzbūvētas ārpus dzīvojamā rajona robežām. Nekustamajiem īpašumiem šajā rajonā ir milzīgas cenas, tāpēc, ka tur ir tīrs gaiss.

Rumānijas ziemeļos ir ciemats Sepinca (Sapanta), kurš ir slavens ar savu neparasto kapsētu. Šeit visi kapakmeņi ir izrotāti visdažādākajās krāsās un tas izskatās ļoti koši un krāsaini. Koka krusti un pieminekļi tiek apzīmēti ar rokām un satur īsus, nelielus dzīves aprakstus, kā arī nāves iemeslu. Pirmais, kurš to sāka darīt bija rumāņu amatnieks Ions Stans Patras, kurš 1935. gadā izdomāja savu talantu izmantot, visiem tik neierastā, veidā. Rumāņu priekšteči – daki, uzskatīja, ka nāve atbrīvo cilvēku no ciešanām, bet nomirušo dvēseles, viņi uzskatīja par nemirstīgām. Šī kapsēta ir labs piemērs pozitīvai attieksmei pret nāvi.

Vācijā, ūdenstilpnē Aaze dzīvo dīvaina melno gulbju mātīte Petra, kura ir iemīlējusies gulbī – katamarānā, kurš pa ezeru vizina bērnus. Viņa visu laiku peldēja tam blakus un pat izrādīja agresiju, ja kāds gribēja katamarānam pietuvoties. Pēc diviem viņa nolēma pievērst uzmanību sava dzimuma pārstāvim, bet mīlestība nebija ilga, tāpēc, ka tēviņš izrādījās krāpnieks. Pēc šī gadījuma, Petra atkal sāka pavadīt katamarānu.

Izrādās, ka ķengurus, brīvā dabā, var satikt ne tikai Austrālijā, bet arī Eiropā. Nelielas ķenguru kolonijas var sastapt Skotijā un Anglijā. Viena neliela grupa ir sastopama netālu no Parīzes. Šīs nelielās ķenguru kolonijas ir radušās tāpēc, ka dažiem ķenguriem ir izdevies aizmukt projām no zooloģiskā dārzā un savairoties.

Pirms vairākiem gadsimtiem Anglijā, lai pagatavotu ēdienu, izmantoja suņu darbu. Dzīvniekiem bija jāskrien pa riteni, kurš grieza iesmu, uz kura cepās gaļa. Šim darbam, ne jau visi suņi, bija derīgi. Vislabāk, ar to tika galā suņi, kuriem bija garš ķermenis un īsas kājas, kaut kas līdzīgs taksim.

18. gadsimtā, Anglijā, parādījās pirmās suņu skriešanas sacīkstes. Mūsdienās, šī izklaide jau ir populāra visā pasaulē.

Eiropas iedzīvotājiem, bieži vien ir eksotiski mājdzīvnieki, piemēram, viņiem nav nekas pretī suņa vietā iegādāties sivēnu.

Interesanti fakti par Eiropas kultūru un sabiedrību